Vienkārša un ātri izspēlējama, “Bingo” ieņem nozīmīgu vietu spēļu pasaulē. Spēlētājs uzvar spēlē “Bingo” tad, kad spēlētājam izsniegtajā kartītē visi cipari sakrīt ar skaitļiem, ko izlozējis spēles vadītājs. Pirmais spēlētājs, kas aizpilda savu kartīti, skaļi izsaucas “bingo!”, kā arī viņam parasti tiek piešķirta kāda balva. Spēļu kartītes, kurās uzskaitīti dažādi skaitļi, var savstarpēji mainīt, tādējādi padarot spēli aizraujošāku un dinamiskāku.
Spēles “Bingo” vēsture
Spēles “Bingo” aizsākumi meklējami 16. gadsimtā, 1530. gadā, kad Itālijā tika rīkota pirmā "Lo Giuoco del Lotto D'Italia” loterija. Interesanti, ka šī loterijas spēlēšanas trādīcija ir saglabājusies arī mūsdienās- Itālijā to spēlē katru sestdienu. Šo loterijas spēli sāka spēlēt arī Francijā 18. gadsimta 70. gadu beigās, kur to sauca par “Le Lotto”. To bija īpaši iecienījusi Francijas sabiedrības elite. “Bingo” bija izplatīta arī Vācijā 19. gadsimtā, taču to izmantoja kā bērnu spēli, lai palīdzetu skolēniem apgūt matemātiku, pareizrakstību un vēsturi.
ASV spēli “Bingo” sākotnēji sauca par “Beano” jeb “Pupiņu”. To spēlēja dažādos gadatirgos, kuros dīleris no cigāru kastes izvilka numurētus diskus, taču spēlētāji atzīmēja savas kārtis ar pupiņām. Viņa skaļi izsaucās “beano!”, ja uzvarēja.
Edvins S. Lovs un spēle “Bingo”
Kad spēles “Bingo” popularitāte sasniedza Ziemeļameriku 1929. gadā, to pirmo reizi spēlēja karnevālā netālu no Atlantas, pilsētas Džordžijas štatā. Ņujorkas rotaļlietu pārdevējs Edvīns S. Lovs spēles oriģinālo nosaukumu “Beano” pārdēvēja par “Bingo”, kad vienā no karnivāliem dzirdēja, ka kāds nejauši izsaucas “bingo!”, nevis “beano!”. Viņš nolīga Kolumbijas universitātes matemātikas profesoru Karlu Lefleru, lai palīdzētu viņam palielināt “Bingo” kāršu kombināciju skaitu. 1930. gadā profesors bija izstrādājis 6000 dažādu “Bingo” kartīšu ar pēc iespējas mazāk atkārtotām skaitļu kombinācijām, tādējādi novēršot situācijas, kad vairāk nekā viens spēlētājs uzvar spēlē vienlaikus.
Edvins S. Lovs bija ebreju imigrants no Polijas. Viņa uzņēmums ražoja ne tikai bingo kārtis, bet arī izstrādāja un tirgoja spēli “Yahtzee”, kurai smēlās iedvesmu no pāra, kas to spēlēja uz savas jahtas. Lova uzņēmumu pārdeva amerikāņu galda spēļu uzņēmumam “Milton Bradley” 1973. gadā par 26 miljoniem dolāru.
“Bingo” baznīcās
Ieinteresēts spēles būtībā, katoļu priesteris no Pensilvānijas vērsās pie Lova par “Bingo” izmantošanu kā instrumentu naudas līdzekļu vākšanai savai baznīcai. Kad “Bingo” sāka spēlēt baznīcās, spēles popularitāte dramatiski pieauga- 1934. gadā tika atklāts, ka katru nedēļu tika izspēlētas aptuveni 10000 “Bingo” spēles. Lai gan ASV azartspēļu spēlēšana ir aizliegta daudzos štatos, “Bingo” spēļu rīkošana ir atļauta, lai piesaistītu līdzekļus baznīcām un citām bezpeļņas grupām.
Kazino “Bingo”
“Bingo” ir plaši izplatīta spēle kazino Nevadas štatā, kā arī online kazino. Mūsdienās Ziemeļamerikā “Bingo” spēlēs tiek iztērēti vairāk nekā 90 miljoni dolāru katru nedēļu.
“Bingo” pansionātos
“Bingo” ir populāra spēle, kas tiek spēlēta atpūtas terapijas un socializācijas nolūkos dažādās aprūpes iestādēs un pansionātos. To ir viegli novadīt ar tikai dažu darbinieku vai brīvprātīgo palīdzību, kā arī pansionāta iemītnieki to var spēlēt kopā ar draugiem vai ģimenes locekļiem, kas ir ieradušies viņus apciemot. Arī iespēja laimēt nelielu balvu vinkāršās spēlēs beigās kalpo kā motivācija piedalīties tās spēlēšanā.
Последние интересные новости на сайте:
Использовать тексты статей с сайта FASTNews.lv разрешено только вместе с ссылкой
источника и материла - FastNews.lv и Spēle “Bingo” un tās aizsākumi
| Всего комментариев: 0 | |
Новости
Популярное